Reiņa Hofmaņa (1985) māksliniecisko darbību raksturo sociālantropoloģisks skatījums, kas izpaužas interesē tipoloģizēt un portretēt dažādas sabiedrības grupas, to uzvedības modeļus un radīto vai ietekmēto vidi. Līdzšinējos radošajos projektos interese par cilvēka veidotu un ietekmētu telpu Strenču fotodarbnīcas salona fotosesijā “Fonā ziema” tiks izaicināta ar vēsturiska fotosalona vidi.

Ieva Epnere (1977) ir multimediju māksliniece, kuras radošajos projektos personiski un privāti stāsti ir sākumpunkts mākslinieciskām refleksijām par identitāti, tradīcijām un rituāliem. Fotoportrets ir bijis nozīmīgs mākslinieciskās izteiksmes veids gan radošās darbības sākumā, gan arī caurvij Ievas Epneres aktuālos projektus. Paplašinot portreta žanra robežas un izmantojot jauno mediju iespējas, māksliniece turpina veidot portretējumus arī video mākslā.

Jānis Deinats (1961) ir atzīts portretu fotogrāfs. Prasmīgi iemūžinot subjekta personību un iekšējo pasauli, Deinata portreti atspoguļo intīmus vai iestudētus pārdzīvojuma mirkļus. Paralēli veicot pasūtījuma darbus populārākajiem Latvijas preses izdevumiem, Jānis Deinats strādā pie savām radošajām sērijām, kur pievēršas ikdienas dzīves dokumentācijai.

Armands Andže (1988) ar analogo fotogrāfiju strādā vairāk nekā 15 gadus un ir iedziļinājies dažādu vēsturisku fotogrāfijas procesu izzināšanā. Savos radošajos projektos pievēršas ainavas un portreta žanra izpētei. Strādājot sauso un kolodija slapjo stikla plašu tehnikās, Armands Andže pieņem sarežģītā laboratoriskā procesa novirzes – traipus un putekļu pēdas -, kas ir kā liecība par autentisku analoga attēla radīšanas posmu. Iespējams, ilgās ekspozīcijas dēļ fot